Statistikas pasaulē ir divi galvenie analīzes veidi: aprakstošā statistika un secināmā statistika. Abas metodes ir noderīgas datu pārbaudei un izpratnei, taču starp tām ir būtiskas atšķirības. Šajā rakstā mēs izpētīsim atšķirības starp aprakstošo un secināmo statistiku, kā arī to lietojumu un lietojumu.
Kas ir aprakstošā statistika?
Aprakstošā statistika ir statistikas nozare, kas koncentrējas uz datu vākšanu, organizēšanu, kopsavilkumu un prezentāciju. Izmantojot aprakstošu statistiku, var identificēt datu modeļus un tendences, palīdzot pētniekiem labāk izprast datus un paziņot par tiem citiem.
Dažas no aprakstošajā statistikā izmantotajām metodēm ir:
- Histogrammas
- joslu diagrammas
- Kastes un ūsu zemes gabali
- Frekvenču tabulas
Kas ir secināmā statistika?
No otras puses, secināmā statistika koncentrējas uz datu analīzi un lēmumu pieņemšanu, pamatojoties uz šiem datiem. Secinājumu statistika tiek izmantota, lai veiktu prognozes vai vispārinājumus par populāciju no datu izlases.
Dažas no secinošajā statistikā izmantotajām metodēm ir:
- Hipotēžu pārbaude
- Dispersijas analīze (ANOVA)
- Lineārā regresija
- Korelācijas analīze
Atšķirības starp aprakstošo un secināmo statistiku
Galvenā atšķirība starp aprakstošo statistiku un secināmo statistiku ir tā, ka aprakstošā statistika koncentrējas uz datu prezentāciju un kopsavilkumu, savukārt secināmā statistika koncentrējas uz lēmumu pieņemšanu, pamatojoties uz datiem.
Turklāt aprakstošā statistika tiek izmantota, lai aprakstītu un apkopotu datus no izlases, savukārt secināmā statistika tiek izmantota, lai veiktu prognozes par populāciju no datu izlases.
Vēl viena būtiska atšķirība ir tā, ka aprakstošā statistika nav balstīta uz varbūtību, bet secināmā statistika ir balstīta. Secinājumu statistika izmanto varbūtību, lai noteiktu, vai izlasē novērotie rezultāti ir reprezentatīvi lielākai populācijai.
Aprakstošās un secināmās statistikas lietojumi un pielietojumi
Aprakstošā statistika ir noderīga dažādās jomās, tostarp ekonomikā, psiholoģijā, socioloģijā un medicīnā. Piemēram, pētnieki var izmantot aprakstošas statistikas metodes, lai pārbaudītu vēža pacientu parauga vecumu, dzimumu un citus demogrāfiskos faktorus.
No otras puses, secinājumu statistika tiek izmantota, lai prognozētu lielāku iedzīvotāju skaitu. Piemēram, pētnieki var izmantot secinājumu statistiku, lai noteiktu, vai jaunas vēža zāles ir efektīvas audzēja lieluma samazināšanai vispārējā populācijā.
Secinājums
Īsāk sakot, aprakstošā statistika koncentrējas uz datu prezentāciju un kopsavilkumu, savukārt secināmā statistika koncentrējas uz lēmumu pieņemšanu, pamatojoties uz datiem. Abas metodes ir svarīgas pētniecībā, un tās var izmantot dažādās jomās, tostarp ekonomikā, psiholoģijā, socioloģijā un medicīnā.
KAD IZMANTOT PARAMETRISKO UN NEPARAMETRISKO STATISTIKU? SPSS ATŠĶIRĪBAS UN PIEMĒRI. VIEGLI
https://www.youtube.com/watch?v=4KZAVj5cVwQ
Biežāk uzdotie jautājumi
Šajā sadaļā mēs izskaidrojam visbiežāk uzdotos jautājumus, kas saistīti ar aprakstošo un secināmo statistiku, lai jūs varētu labāk izprast to atšķirības.
1. Kas ir aprakstošā statistika?
Aprakstošā statistika ir statistikas nozare, kas ir atbildīga par skaitlisko datu vākšanu, kārtošanu, apkopošanu un uzrādīšanu, lai aprakstītu datu kopu. Tās galvenais mērķis ir aprakstīt un analizēt datu kopas īpašības, lai iegūtu atbilstošu informāciju.
2. Kas ir secināmā statistika?
Secinājumu statistika ir statistikas nozare, kas ir atbildīga par vispārinājumu vai secinājumu izdarīšanu par populāciju, pamatojoties uz šīs kopas izlases veida izlasi. Tās galvenais mērķis ir veikt prognozes vai aplēses par populāciju, pamatojoties uz informāciju, kas iegūta no izlases.
3. Kāda ir atšķirība starp aprakstošo un secināmo statistiku?
Galvenā atšķirība ir katra no tiem mērķis. Aprakstošā statistika ir vērsta uz datu kopas raksturlielumu aprakstīšanu un analīzi, savukārt secināmā statistika koncentrējas uz vispārinājumu vai secinājumu izdarīšanu par populāciju no šīs kopas izlases veida. Aprakstošā statistika tiek izmantota, lai apkopotu un prezentētu datus, savukārt secinājumu statistiku izmanto, lai veiktu prognozes vai aplēses par iedzīvotāju skaitu.
4. Kādi paņēmieni tiek izmantoti aprakstošajā statistikā?
Aprakstošajā statistikā datu kopas raksturlielumu aprakstīšanai un analīzei izmanto tādas metodes kā vidējā vērtība, mediāna, režīms, standarta novirze, grafiki un statistikas tabulas. Lai izprastu datu sadalījumu, tiek izmantoti arī izkliedes un pozīcijas mērījumi.
5. Kādi paņēmieni tiek izmantoti secinājumu statistikā?
Secinājumu statistikā tādas metodes kā hipotēžu pārbaude, ticamības intervāls, regresija un dispersijas analīze tiek izmantotas, lai veiktu vispārinājumus vai secinājumus par populāciju no šīs populācijas izlases veida. Paraugu ņemšanas metodes tiek izmantotas arī, lai atlasītu paraugu no atbilstošās kopas.
Aizvērt
Noslēgumā jāsaka, ka aprakstošā un secināmā statistika ir divas svarīgas statistikas nozares, kurām ir atšķirīgi mērķi un metodes. Aprakstošā statistika ir vērsta uz datu kopas raksturlielumu aprakstīšanu un analīzi, savukārt secināmā statistika koncentrējas uz vispārinājumu vai secinājumu izdarīšanu par populāciju no šīs kopas izlases veida. Abas nozares ir būtiskas, lai pieņemtu pārdomātus lēmumus dažādās jomās, piemēram, ekonomikā, medicīnā, psiholoģijā utt.
Dalies un komentē
Mēs ceram, ka šis raksts jums ir ļoti palīdzējis. Ja jums tas patika, nevilcinieties kopīgot to savos sociālajos tīklos, lai vairāk cilvēku varētu uzzināt par aprakstošo un secināmo statistiku. Aicinām arī jūs atstāt komentāru ar saviem jautājumiem vai ieteikumiem, un, ja vēlaties, varat sazināties ar emuāra administratoru, lai iegūtu vairāk informācijas. Paldies, ka lasījāt mūs!
